Saskaņā ar Tautsaimniecības ministrijas datiem Kazahstānas tirdzniecības apjoms 2022. gadā pārspēja visu laiku rekordu – 134,4 miljardus dolāru, pārsniedzot 2019. gada līmeni 97,8 miljardu dolāru apmērā.
Kazahstānas tirdzniecības apjoms 2022. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 134,4 miljardus dolāru, pārsniedzot pirmsepidēmijas līmeni.
2020. gadā vairāku iemeslu dēļ Kazahstānas ārējā tirdzniecība samazinājās par 11,5%.
Eksportā 2022. gadā redzama naftas un metālu pieauguma tendence. Tomēr eksperti norāda, ka eksports nav sasniedzis maksimumu. Kazahstānas Ekonomikas institūta eksperts Ernars Seriks intervijā laikrakstam "Kazinform" norādīja, ka preču un metālu cenu kāpums pērn bijis galvenais izaugsmes iemesls.
Runājot par importu, neskatoties uz salīdzinoši lēno pieauguma tempu, Kazahstānas imports pirmo reizi pārsniedza 50 miljardus dolāru, pārspējot 2013. gadā uzstādīto rekordu 49,8 miljardu dolāru apmērā.
Ernars Seriks importa pieaugumu 2022. gadā saistīja ar augsto globālo inflāciju, ko izraisīja preču cenu kāpums, ar epidēmiju saistītie ierobežojumi, kā arī investīciju projektu īstenošana Kazahstānā un investīciju preču iegāde tās vajadzību apmierināšanai.
Starp valsts trim lielākajiem eksportētājiem ir Atirau apgabals, otrajā vietā ir galvaspilsēta Astana ar 10,6% un Rietumkazahstānas apgabals trešajā vietā ar 9,2%.
Reģionālā kontekstā Atirau reģions ieņem vadošo pozīciju valsts starptautiskajā tirdzniecībā ar 25% (33,8 miljardi ASV dolāru), kam seko Almati ar 21% (27,6 miljardi ASV dolāru) un Astana ar 11% (14,6 miljardi ASV dolāru).
Kazahstānas galvenie tirdzniecības partneri
Seriks sacīja, ka kopš 2022. gada valsts tirdzniecības plūsmas ir pakāpeniski mainījušās, Ķīnas importam gandrīz pielīdzinot Krievijas importam.
“Pret Krieviju noteiktās bezprecedenta sankcijas ir atstājušas ietekmi. Tās imports 2022. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās par 13 procentiem, savukārt Ķīnas imports tajā pašā periodā pieauga par 54 procentiem. Runājot par eksportu, mēs redzam, ka daudzi eksportētāji meklē jaunus tirgus vai jaunus loģistikas maršrutus, kas izvairās no Krievijas teritorijas, un tam būs ilgtermiņa ietekme,” viņš teica.
Pagājušā gada beigās Kazahstānas eksportā pirmajā vietā bija Itālija (13,9 miljardi dolāru), kam seko Ķīna (13,2 miljardi dolāru). Kazahstānas galvenie preču un pakalpojumu eksporta galamērķi bija Krievija (8,8 miljardi ASV dolāru), Nīderlande (5,48 miljardi ASV dolāru) un Turcija (4,75 miljardi ASV dolāru).
Seriks piebilda, ka Kazahstāna sāka vairāk tirgoties ar Turcijas valstu organizāciju, kurā ietilpst Azerbaidžāna, Kirgizstānas Republika, Turcija un Uzbekistāna, kuru daļa valsts tirdzniecības apjomā pārsniedz 10%.
Arī tirdzniecība ar ES valstīm ir pēdējo gadu lielākā un šogad turpina pieaugt. Pēc Kazahstānas ārlietu ministra vietnieka Romāna Vasiļenko teiktā, ES veido aptuveni 30% no Kazahstānas ārējās tirdzniecības un tirdzniecības apjoms 2022. gadā pārsniegs 40 miljardus dolāru.
ES un Kazahstānas sadarbība balstās uz pastiprinātu partnerattiecību un sadarbības nolīgumu, kas pilnībā stājas spēkā 2020. gada martā un aptver 29 sadarbības jomas, tostarp ekonomiku, tirdzniecību un ieguldījumus, izglītību un pētniecību, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesības.
"Pagājušajā gadā mūsu valsts sadarbojās tādās jaunās jomās kā retzemju metāli, zaļais ūdeņradis, akumulatori, transporta un loģistikas potenciāla attīstība un preču piegādes ķēžu dažādošana," sacīja Vasiļenko.
Viens no šādiem industriālajiem projektiem ar Eiropas partneriem ir 3,2-4,2 miljardu dolāru līgums ar Zviedrijas un Vācijas uzņēmumu Svevind par vēja un saules elektrostaciju būvniecību Kazahstānas rietumos, kas, sākot ar 2030. gadu, saražos 3 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža, izpildot 1. -5% no ES pieprasījuma pēc produkta.
Kazahstānas tirdzniecība ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EAEU) valstīm 2022. gadā sasniedz 28,3 miljardus ASV dolāru. Preču eksports pieaug par 24,3% līdz 97 miljardiem ASV dolāru, bet imports sasniedz 18,6 miljardus ASV dolāru.
Krievija veido 92,3% no kopējās valsts ārējās tirdzniecības Eirāzijas ekonomiskajā savienībā, tai seko Kirgizstānas Republika – 4%, Baltkrievija – 3,6%, Armēnija – -0,1%.
Publicēšanas laiks: 11.04.2023