Saskaņā ar Tautsaimniecības ministrijas datiem, Kazahstānas tirdzniecības apjoms 2022. gadā pārspēja visu laiku rekordaugstu līmeni – 134,4 miljardus ASV dolāru, pārsniedzot 2019. gada līmeni – 97,8 miljardus ASV dolāru.
Kazahstānas tirdzniecības apjoms 2022. gadā sasniedza visu laiku augstāko līmeni – 134,4 miljardus ASV dolāru, pārsniedzot pirms epidēmijas līmeni.
2020. gadā vairāku iemeslu dēļ Kazahstānas ārējā tirdzniecība samazinājās par 11,5%.
2022. gada eksportā ir redzama naftas un metālu pieauguma tendence. Tomēr eksperti apgalvo, ka eksports nav sasniedzis maksimumu. Intervijā Kazinform Kazahstānas Ekonomikas institūta eksperts Ernars Seriks sacīja, ka izejvielu un metālu cenu pieaugums bija galvenais izaugsmes iemesls pagājušajā gadā.
Importa ziņā, neskatoties uz relatīvi lēno izaugsmes tempu, Kazahstānas imports pirmo reizi pārsniedza 50 miljardus ASV dolāru, pārspējot 2013. gadā uzstādīto 49,8 miljardu ASV dolāru rekordu.
Ernars Seriks importa pieaugumu 2022. gadā saistīja ar augstu globālo inflāciju, ko izraisīja izejvielu cenu pieaugums, ar epidēmiju saistītie ierobežojumi, kā arī investīciju projektu īstenošana Kazahstānā un investīciju preču iegāde savu vajadzību apmierināšanai.
Starp trim lielākajiem valsts eksportētājiem līderpozīcijās ieņem Atirau apgabals, otrajā vietā ir galvaspilsēta Astana ar 10,6 % un trešajā vietā Rietumkazahstānas apgabals ar 9,2 %.
Reģionālā kontekstā Atirau reģions ir valsts starptautiskās tirdzniecības līderis ar 25% (33,8 miljardu ASV dolāru) tirgus daļu, kam seko Almati ar 21% (27,6 miljardi ASV dolāru) un Astana ar 11% (14,6 miljardi ASV dolāru).
Kazahstānas galvenie tirdzniecības partneri
Seriks sacīja, ka kopš 2022. gada valsts tirdzniecības plūsmas ir pakāpeniski mainījušās, Ķīnas importam gandrīz sasniedzot Krievijas importu.
“Krievijai noteiktās bezprecedenta sankcijas ir atstājušas ietekmi. Tās imports 2022. gada ceturtajā ceturksnī samazinājās par 13 %, savukārt Ķīnas imports tajā pašā periodā pieauga par 54 %. Eksporta pusē mēs redzam, ka daudzi eksportētāji meklē jaunus tirgus vai jaunus loģistikas maršrutus, kas apiet Krievijas teritoriju, un tam būs ilgtermiņa sekas,” viņš teica.
Pagājušā gada beigās Kazahstānas eksporta ziņā pirmajā vietā bija Itālija (13,9 miljardi ASV dolāru), kam sekoja Ķīna (13,2 miljardi ASV dolāru). Kazahstānas galvenie preču un pakalpojumu eksporta galamērķi bija Krievija (8,8 miljardi ASV dolāru), Nīderlande (5,48 miljardi ASV dolāru) un Turcija (4,75 miljardi ASV dolāru).
Seriks piebilda, ka Kazahstāna sāka vairāk tirgoties ar Turku valstu organizāciju, kurā ietilpst Azerbaidžāna, Kirgizstānas Republika, Turcija un Uzbekistāna, kuru īpatsvars valsts tirdzniecības apjomā pārsniedz 10%.
Tirdzniecība ar ES valstīm ir arī lielākā pēdējos gados un turpina pieaugt arī šogad. Pēc Kazahstānas ārlietu ministra vietnieka Romana Vasiļenko teiktā, ES veido aptuveni 30% no Kazahstānas ārējās tirdzniecības un tirdzniecības apjoms 2022. gadā pārsniegs 40 miljardus dolāru.
ES un Kazahstānas sadarbība balstās uz uzlabotu partnerības un sadarbības nolīgumu, kas pilnībā stājas spēkā 2020. gada martā un aptver 29 sadarbības jomas, tostarp ekonomiku, tirdzniecību un investīcijas, izglītību un pētniecību, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesības.
“Pagājušajā gadā mūsu valsts sadarbojās jaunās jomās, piemēram, retzemju metālu, zaļā ūdeņraža, akumulatoru, transporta un loģistikas potenciāla attīstības un preču piegādes ķēžu dažādošanas jomā,” sacīja Vasiļenko.
Viens no šādiem rūpnieciskiem projektiem ar Eiropas partneriem ir 3,2–4,2 miljardu dolāru vērta vienošanās ar Zviedrijas un Vācijas uzņēmumu Svevind par vēja un saules enerģijas elektrostaciju būvniecību Kazahstānas rietumos, kas, domājams, no 2030. gada saražos 3 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža, apmierinot 1–5% no ES pieprasījuma pēc šī produkta.
Kazahstānas tirdzniecības apjoms ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EAEU) valstīm 2022. gadā sasniedza 28,3 miljardus ASV dolāru. Preču eksports pieauga par 24,3% līdz 97 miljardiem ASV dolāru, bet imports sasniedza 18,6 miljardus ASV dolāru.
Krievija veido 92,3% no valsts kopējā ārējās tirdzniecības apjoma Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, tai seko Kirgizstānas Republika – 4%, Baltkrievija – 3,6%, Armēnija – -0,1%.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 11. aprīlis